Šausmas, kādām jānorisinās mātes prātā, lai tā varētu nogalināt vai sakropļot savus bērnus, lielākajai daļai cilvēku ir neaptveramas. Taču dažreiz, piemēram, smagas depresijas gadījumos vai traumatiskas pieredzes dēļ radītās komplikācijas apspiež mātes instinktu un ļauj vaļu tumšākajiem dzinuļiem.

  

Pieredze liecina, ka mātes savus bērnus lielākoties nogalina tā dēvētās pēcdzemdību krīzes laikā un gadījumi, kad mātes psihe neiztur un letālai vardarbībai tiek pakļauts jau vairākus gadus vecs bērs ir vēl retāk sastopami.

Pavisam ārpus veselā saprāta rāmjiem izejošs un ārkārtīgi rets gadījums, kas atgādina viduslaikus, kad nabadzīgās ģimenes speciāli kropļoja savus bērnus, jo kropļiem pie baznīcas tika lielāki ziedojumi, nule kā noslēdzies te pat Latvijā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu medmāsai, kas apzināti kropļoja savus bērnus un divus no tiem iejaukšanās viņu veselībā nogalinājusi.

Par pierādītu tiek uzskatīts, ka sieviete laikā no 1997.gada 8.jūnija līdz 2011.gada 31.oktobrim veikusi noziegumus, kuros divi viņas bērni miruši, bet viens zaudējis redzi. Lai no valsts iegūtu sociālos pabalstus, sieviete savu meitu iemidzināja, un, izmantojot savas profesionālās zināšanas, apzināti radīja meitas redzei bojājumus. Pēc sešus gadus ilgas meitenītes redzes problēmu pētīšanas mediķiem radās aizdomas, ka viņai nav iedzimtas patoloģijas, bet acs tiek bojāta mehāniski.

Pavisam viņa dzemdējusi četrus bērnus, no kuriem viens jau piedzimis nedzīvs, tāpēc šo gadījumu policija neizmeklēja.

Pasaules šausmas

Līdzīgus gadījumus Neatkarīgās uzrunātie klīniskie psihologi un tiesu eksperti nespēja atsaukt atmiņā. Arī plašās interneta dzīles šādas nežēlastības gadījumus neuzrādīja. Daudz biežāk ir gadījumi, kad bērni un pat visa ģimene tiek nogalināta mantkārības dēļ – lai saņemtu apdrošināšanas naudu.

Piemēram, 2005.gadā Teksasā nāves sods tika izpildīts Francīzei Elēnai Ņūtonei, kas 1987.gadā nošāva savu vīru un, septiņus gadus veco dēlu un nepilnus divus gadus veco meitiņu.
Mūža ieslodzījumu 2011. gadā Ohaio (ASV) tiesa piesprieda Čainai Arnoldai, kas pēcdzemdību depresijas un bērna tēva atteikuma piedalīties mazuļa audzināšanā dēļ savu nepilnu mēnesi veco dēlu nogalināja ieliekot mikroviļņu krāsnī.

Savukārt visu Franciju šokējoša traģēdija tika atklāta 2010.gadā, kad kāda sieviete atzinās astoņu savu bērnu nožņaugšanā uzreiz pēc dzemdībām, jo pirmā grūtniecība viņai bijusi pārāk traumatiska un citus bērnus viņa vairs nav vēlējusies.

Klīniskie psihologi un tiesu eksperti nelabprāt sniedz savu skaidrojumu medmāsas rīcības iespējamajiem motīviem un iemesliem, jo gadījums esot pārāk specifisks, lai bez pietiekama informācijas daudzuma varētu ko secināt.

Taču aptaujāto speciālistu viedokļos dominēja pārliecība, ka medmāsa savus bērnus pakļāvusi kropļošanai nevis naudas, bet citu iemeslu dēļ.

Bērnībā pārdzīvotais

Viens no iemesliem šādai rīcībai varētu būt negatīvs mātes komplekss – viņa pati piedzīvojusi novārtā pamešanu vai traumējošu attieksmi no cilvēkiem, kas viņu audzinājuši. Šīs negatīvās pieredzes radītās psiholoģiskās patoloģijas tad arī nomākušas mātes instinktu un veselo saprātu, mudinot sievieti uz savu bērnu kropļošanu.«Spriežot pēc pieejamās informācijas, viņa ir intelektuāli normāli attīstīts cilvēks ar izglītību, darbu, kurā palīdz cilvēkiem, un bērniem. Tas, ka darbības bija mērķtiecīgas un veiktas ar vairākiem bērniem, liecina, ka noziegums nav izdarīt afekta stāvoklī. Viņa atzīta par pieskaitāmu, taču ir skaidrs, ka viņai ir kaut kādi iekšēji psiholoģiski konflikti, kas ir viņas rīcības pamatā,» saka tiesu ekspertīžu psiholoģe Ilze Jansone.

Negatīvas bērnības pieredzi šajā traģēdijā saskata arī klīniskā psiholoģe Laura Prisko.

«Mēs varētu runāt par personības traucējumiem. Pieņemu, ka sievietei varētu būt pašai traumatiskas pieredzes, ko viņa ir piedzīvojusi bērnībā. Noteikti varētu atrast, ka priekšstati par sevi un apkārtējo pasauli, attiecībām ar bērniem ir izkropļoti un deformēti. Šādi priekšstati veidojas tajā, ko cilvēks pats ir piedzīvojis. Visbiežāk tā ir pret viņu pašu vērsta vardarbība bērnībā vai vēlāk. Neiejūtīga un nežēlīga attieksme pret viņu,» saka speciāliste, uzsverot, ka psiholoģisku noviržu veidošanās ir ārkārtīgi sarežģīts process un tik vienkārši spriest par cilvēka piedzīvoto nedrīkst.
Medmāsai, kuras identitāti prokuratūra un tiesa neatklāj, piespriestais mūža ieslodzījums atbilst prokuratūras pieprasītajam sodam. Kaut arī spriedums vēl nav stājies likumīgā spēkā un to var pārsūdzēt, apsūdzētā sieviete ir paudusi gatavību izciest jebkuru tai piespriesto sodu.

Foto: Palīdzēsim.lv
Avots: Jānis Lasmanis / Vakara Ziņas nra.lv