Pasaulē vēl ir daudz lietu, ko izskaidrot nespēj zinātne, bet kas savu noderību pieradījušas jau gadsimtiem ilgi.

Spēja izprast noslēpumainu spēku darbību dažiem ielikta šūpulī, bet citi to mācās gadiem un pat gadu desmitiem ilgi. Par savu pieredzi, kas var būt noderīga arī citiem, stāsta dziedniece GAIDA LĀKUTE.

Pat domās nepieļauj ļaunu

Mani pirmie biklie soļi noslēpumainajā ezoterikas, dziedniecības un mistikas pasaulē tika sperti vēl iepriekšējā tūkstošgadē. Šajā pasaulē, iespējams, jau ienācu citādāka nekā lielais vairākums, lai gan to es pati sapratu tikai ap četrdesmit gadu vecumu. Līdz tam man šķita, ka tāda pati izpratne kā man ir arī citiem. Tāda nodarbe kā meditācija bija manas bērnības dabiska un neatņemama sastāvdaļa. Tā man deva savas personīgās atziņas par Dievu, dabas, Visuma un cilvēka vienotības izpratni.

Vienmēr esmu jutusi kādas brīnumainas, varenas būtnes visu redzošo skatījumu pār manu dzīvi. Tādēļ nedrīkstēju pat ne domās pieļaut ko nelāgu, ļaunu, jo zināju – mans neredzamais Skolotājs to visu redz. Arī par reinkarnāciju man jau bērnībā bija savs priekšstats – tas, ka mēs katrs esam izdzīvojuši gan zāles, gan koku, gan dzīvnieku mūžus bija tikpat skaidrs kā divreiz divi. Bet man kādreiz šķita, ka izņēmuma gadījumos cilvēka dvēsele par smagiem karmiskiem pārkāpumiem var tikt iemesta atpakaļ dzīvnieka vai pat akmens ķermenī.

Mantojumā no omes

Zināšanas par dabas brīnišķīgajām dāvanām cilvēka veselībai saņēmu kā mantojumu no savas omes. Viņas māte bija «zāļu sieva», vāca zāļu tējas, taisīja dažādus uzlējumus. Arī omei katrai kaitei bija sava tējiņa piemeklēta, pieliekamajā kambarī dažnedažādas pudelītes ar uzlējumiem, netrūka arī čūskas spirtā. Mana mammīte šīs zināšanas papildināja, mācoties medicīnu. Mamma vienmēr zināja, kādi dabas līdzekļi, kādi pārtikas produkti jālieto slimības gadījumā. No viņas daudz iemācījos par cilvēka fizioloģiju un anatomiju. Likās dabiski prast sajust un sadzirdēt sava organisma, katra orgāna darbību. Mēģiniet ieklausīties un arī jūs sajutīsiet! Tikai derētu gan ar savu organismu iepazīties, uzzināt pēc iespējas vairāk par sava organisma uzbūvi un darbības principiem.

Organismam ir valoda

Kad deviņdesmitajos gados man beidzot radās iespēja mācīties dažādas dziedniecības un ezoterikas kursos, izrādījās, ka ļoti daudz no visa tā jau zināju. Šķita, ka tikai atcerējos jau sen zināmus noslēpumus. Un katra reize, kad ar dziedniecības un bioenerģētikas dziedināšanas metodēm izdevās palīdzēt kādam cilvēkam, izraisīja prieku un sajūsmu par fantastiskajām smalkās pasaules iespējām. Bioenerģētiskā dziedināšana, tautas valodā to bieži sauc par «ārstēšanu ar strāvām», ir iespējama tikai tad, ja dziednieks spēj sajust un sadzirdēt organisma valodu, sajust to caur enerģētiski aktīvajām zonām roku plaukstās, kā arī tādā pašā veidā caur sevi nodot Visuma dzīvības spēku. Vislielāko prieku manī izraisa šīs metodes efekts, dziedinot galvassāpes pēc smadzeņu satricinājuma. Pēc aptuveni stundu ilgas darbības pazūd pat gadiem ilgušas mokošas galvassāpes.

Lāsti – tā ir realitāte

Sākot savu profesionālo darbību, ikdienā uzklausot cilvēku likstas, sapratu, ka ar dabas un bioenerģētisko dziedniecību bieži vien nepietiek. Ja cilvēka veselību ikdienā grauj kaitīgas ietekmes, nelabvēlīgi apstākļi, tad jāsāk ar to neitralizēšanu. Jaunībā neticēju, ka cilvēkos mēdz būt ļaunums, neticēju lāstu un noskaudumu esamībai. Kad to pirmoreiz izbaudīju uz savas ādas – nācās noticēt, citādi būtu gājusi bojā. Vairākus mēnešus nebiju ne īsti gulējusi, ne ēdusi, jūtoties kā čupā sakritusi grabaža bez dzīvības, prieka, darbspējām. Tad pēdējiem spēkiem atradu aizsargājošos vārdus un, veicot attiecīgo rituālu, sajutu, ka atkal esmu dzīva. Migla, kurā biju kūņojusies un pinusies, pazuda. Tagad skaidri zinu, ja uz cilvēkiem ir lāsts, nobūrums jeb cita līdzīga ietekme, vispirms ir tā jānovērš, tikai tad spēs iedarboties pārējās dziedināšanas vai medicīniskās palīdzības metodes.

Vēl ļoti būtiski ir apstākļi dzīvesvietā. Kaitēt var āderu ietekme, bet vēl bīstamāk, ja mājokli ir iecienījis kāds spoks jeb poltergeists. Šo neredzamās pasaules būtņu klātesamību labi izjūt mazi bērni un dzīvnieki, īpaši kaķi. Viņi kļūst tramīgi, bieži skatās it kā tukšumā ar uztrauktu skatienu, spalvu gaisā. Šādā gadījumā derīgi būtu noskaidrot, kas ir šie nelūgtie viesi un ko viņi grib, tad rīkoties atbilstoši izzinātajiem apstākļiem. Var telpās pakvēpināt vīraku, kadiķi, pašļakstīt stūros iesvētītu, aizsardzībai apvārdotu ūdeni. Var pakabināt sarkanā diegā iekārtus, nomizotus sīpolus. Turēt tos septiņas diennaktis, tad sadedzināt vai aprakt zemē.

Apmirdziet citus!

Mūsu fiziskajā un garīgajā veselībā svarīgs aspekts ir darbs. Mums jābūt mums paredzētā vietā – darbā, kas nes prieku, gandarījumu, kura veikšanai ir mūsos Dieva ieliktie talanti. Tad darba diena ritēs gludi un mīļi. Atcerieties un piepildiet savu bērnības sapni. Tas būs maize un zāles dvēselei. Tad vēl – kā izvairīties no enerģētiskā vampīrisma. Pirmkārt, derīgi izprast, ka kaitinoši cilvēki mūsu tuvumā parādās tikai tad, kad paši mēs šādu situāciju izprovocējam.

Sena gudrība vēsta, ka citos mūs kaitina tās negatīvās īpašības, kas ir mūsos pašos. Padsmitgadnieces vecumā mani ļoti kaitināja iedomība, kas bija citās meitenēs. Tikai tad, kad atbrīvojos pati no savas iedomības, šo īpašību citos vairs nesaskatīju vai vismaz tā vairs netraucēja.

Enerģētiskie vampīri cenšas savu upuri pazemot vai iebiedēt, vai iežēlināt, tādējādi iegūstot viņa enerģiju. Šo darbības modeli zinot, esiet modri un gatavi neuzķerties uz provokāciju, uz uzbrukumu reaģējot vēsu prātu. Tad sašļuks pats uzbrucējs. Atklātu ļauna vēlējumu gadījumā der atcerēties senču teicienu: «Pipars tev uz mēles, sāls tavās acīs!» Tas der arī «ļaunās acs» jeb «nobūruma» gadījumā. Vēl iedarbīgāk būs, ja spēsiet iedomāties mirdzošu, starojošu zelta sauli savā saules pinumā, kuras stari kā vēlējums «lai Dievs tevi svētī!» apmirdzēs ikkatru tavā tuvumā un ļaunumu sadedzinās savos zelta staros.

Avots: nra.lv