Policija turpina izmeklēt apstākļus, kādos nāvējošas traumas guvis kāds 60 gadus vecs vīrietis. Aizdomas par vīrieša nonāvēšanu kritušas gan uz pieciem no desmit vīrieša bērniem, gan uz viņa sievu.

Aizturēti pieci dēli un sieva
Raunas novada Drustu pagasta iedzīvotāja Jāņa nāvi 5. novembrī ap pulksten 18 konstatēja uz nelaimes vietu – vienu no «Jaunzemju» mājas dzīvokļiem – izsauktā ātrās medicīniskās palīdzības brigāde. Secināts, ka vīrietis miris vardarbīgā nāvē, aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu aizturēti pieci vīrieši. Tuvāku informāciju policija neizpauž, taču »VZ« no vietējiem izdevās uzzināt, ka Jānis nonāvēts ar diviem naža dūrieniem sirdī. Visi aizturētie vīrieši, kas ir mirušā cilvēka dēli, jau pāris dienu pēc notikušā no policijas izolatora izlaisti un atgriezušies mājās, savukārt aizdomās par dzīvesbiedra nogalināšanu aizturēta viņa sieva – 64 gadus vecā Valentīna.
Astoņu dzīvokļu māju pašlaik apdzīvo tikai divas ģimenes – katra mīt savā kāpņutelpā, nu jau mirušā Jāņa saime mīt divos pirmā stāva dzīvokļos. Ne netīrie un ar veciem aizkariem piesegtie logi, ne iekštelpas neliecina, ka ģimene būtu kārtīga. Arī kāpņu telpa netīra, viena dzīvokļa durvis aizslēdzamas, izmantojot piekaramo atslēgu. Interesanti, ka koka durvīs visai pamanāmas ir motorzāģa atstātās pēdas, vēlāk noskaidrojas, ka ģimenes vīrieši ir temperamentīgi un savstarpējos konfliktus risina gan ar kautiņu palīdzību, gan izdzenot cits citu no mājas. «Tajā ģimenē visādas lietas notiek, cik zinu, viņi cits citu pat ar pannām ir dauzījuši,» atklāj kāds daudzo brāļu paziņa. Pavisam ģimenē ir desmit bērnu, visi jau pieauguši. Četras māsas un viens brālis ģimenes ligzdu pametuši un, kā stāsta Drustos, izveidojuši ģimenes un dzīvo cilvēku cienīgu dzīvi, bet pieci brāļi arvien mīt kopā ar vecākiem. «Divi no šiem pieciem vīriešiem nekad nav bijuši aizgājuši no mājām, trīs bijuši prom un atkal atgriezušies. Viņiem patīk šāda dzīve,» saka kāda kaimiņiene, kura gan nevēlas atklāt savu vārdu. Dzeršanas un asiņaini strīdi ģimenē notiekot teju ik dienas, tāpēc arī tovakar, kad uz «Jaunzemjiem» atkal steigusies ātrā palīdzība, tas neesot bijis nekāds pārsteigums. «Kas tur īsti notika un kas vainīgs, ir ļoti grūti pateikt. Trači tur notiek gadu gadiem. Kad dēli bija mazi, tēvs viņus sita, ka dritvaikociņ, vēlāk dēli mēdza sadot tēvam un cits citam,» nopūšas kaimiņiene.
Mamma par vecu, lai nonāvētu
»VZ« izdevās sastapt vienu no brāļiem, 30 gadus veco Marku. Puisis neslēpj, ka arī bijis aizturēts tāpat kā pārējie brāļi – 34 gadus vecais Jānis, 31 gadu vecais Juris, 29 gadus vecais Guntis un 26 gadus vecais Viktors. Marka izteiktais paziņojums saistībā ar tēva nāvi pārsteidz: «Viņš izdarīja pašnāvību! Viņš pats sev iedūra, cik reižu, nezinu. Tēvs mūs pamatīgi iegāza.» Dēls skaidro, ka tēvs iepriekš jau ne reizi vien mēģinājis sev padarīt galu: «Viņš sev kājas grieza, kārās tepat kāpņutelpā.» Kāds bijis iemesls vēlmei nomirt, Marks nezinot. Min, ka varbūt tēvs pārdzīvojis, ka ir bez darba. Tēvam liktenīgajā dienā puiši bijuši darbā un alkoholu nebija lietojuši, skaidro Marks. «Tikai tēvs un māte bija iedzēruši, pavisam maz, vienu pudeli, brālis Jānis otrā dzīvoklī piedzēries gulēja. Vecāki skatījās televizoru, viss bija kārtībā. Ne viņi strīdējās, neko, istabā bija klusums. Es biju citā istabā. Brāļi pēc tam stāstīja, ka tēvs pēkšņi piecēlies, zemē nokritis nazis, viņš tikai noteicis: «Nu man arī gals klāt!» Es arvien trīcu no tā skata, ko tur vispār redzēju.» Izsauktie likumsargi uzreiz aizturējuši dēlus, gulējušo Jāni mājās palaida jau nākamajā dienā, pārējos vēl pēc dienas, bet mamma arvien neesot atbrīvota.
«Policistiem jau tagad tikai vainīgo vajag dabūt. Pret mani iecirknī labi izturējās, bet brālis Guntis par policistiem sūdzējās. Guntim kopš bērnības ir problēmas ar galvu, viņš ir otrās grupas invalīds, viņam ir sanākušas saķeršanās ar Raunas policistiem, tāpēc tagad viņi mēģināja izsist no viņa atzīšanos. Guntis teica, ka situši pa vēderu, sāniem, teikuši, ka viņš esot garā vājš, lai uzņemas vainu,» stāsta Marks. Vīrietis aizstāv mammu un apgalvo, ka «vecs cilvēks neko tādu nemaz nevar dabūt gatavu». «Nesaprotu, kāpēc viņu nelaiž mājās. Viņa pilnīgi visa trīc, ūdens krūzi pat ar divām rokām nevar noturēt. Mēs gaidām mammu mājās un baidāmies par viņu, jo viņai slima sirds. Policisti mums neko nesaka, kad un vai vispār laidīs mammu laukā,» saka Marks.
Tēvs bērnībā zilinājis bērnus
Runājot par vecāku, kas kopā nodzīvojuši teju 40 gadus, attiecībām, Marks saka, ka tās bijušas labas, tiesa, kad notikušas iedzeršanas, gājis visādi, tēvs parasti kļuvis agresīvs. Savukārt, lūgts raksturot tēvu, Marks teic: «Kā lai pasaka? Gan labs, gan slikts. Kad piedzērās, viņš mums darīja pāri, sita mūs. Tā nebija vienkārši iepēršana par nedarbiem, viņš ar kulaku gāza pa seju, visur, kur pagadījās. Mazi bērni nespējām turēties pretī, kad pieaugām, tēvs palika mierīgāks, saprata, ka esam vairāki, lielāki.» Sarunas laikā Marks tur rokas kabatās, vien nejauši parāda savas rētainās plaukstas, izkropļotos pirkstus. «Es cietu ugunsgrēkā, apdega arī seja, mugura, kājas,» atklāj jaunais vīrietis. Tas esot noticis 8. marta naktī pirms astoņiem gadiem pēc brāļa dzimšanas dienas svinībām, kad iereibušais Marks aizgājis gulēt vienā no brīvajiem augšstāva dzīvokļiem un pirms aizmigšanas aizmirsis nodzēst sveci. Marks gan neatklāj, vai pamucis no mājām pēc konflikta ar brāļiem vai tēvu, taču smagi apdegušajam dēlam tēvs spējis vien pateikt: «Tevi sodīja Dievs.» Par ko tāds sods, Markam tēvs gan neesot varējis pateikt. Viņš ticīgs? «Nē, uz baznīcu nekad negāja un ticīgs nebija, bet, kad piedzērās, tad gan Dievu piesauca,» pasmīn Marks.
Kaimiņi par aizsaulē aizgājušo Jāni negrib neko teikt: «Par aizgājējiem sliktu nesaka, bet labu nav ko pateikt. Viņš bija valdonīgs.» Arī par Valentīnu kaimiņi neizsakās, vien nopūšas par to, ka sieviete spēj tik daudz izdzert un tā sabojāt savu dzīvi. Savukārt par abu dēliem kaimiņi neko slikto nemaz nevarot pateikt, jo apkārtējiem viņi pāri nedarot, rokas nepalaižot, bet savstarpējie ķīviņi esot pašu darīšana. Kaimiņiene slavē puišus kā ļoti strādīgus, tāpēc vismaz paēduši viņi esot vienmēr un pēc pabalstiem uz pašvaldību neskrienot. «Viņi strādā pie saimniekiem, dažs pat pieņemts darbā oficiāli. Viņi tur lopus – kūtī ir govs, tele, cūkas. Viņiem nav pašiem savas zemes, bet vienmēr pie kāda atrod zemes pleķīti un uztur dārzu. Puiši ir strādīgi, tikai tā dzeršana, tā gandē visu dzīvi,» skumja par jauno un spēcīgo vīriešu atkarību ir kaimiņiene.
Avots: Sandra Strazdiņa / Vakara Ziņas, nra.lv