Nepilnas divas nedēļas pirms 29. aprīlī gaidāmajām prinča Viljama un Keitas Midltones laulībām Lielbritānijas valdība atzinusi, ka tiek risinātas sarunas par troņa mantošanas kārtības maiņu.

1701. gadā noteiktā kārtība, kas priekšroku dod vīriešu dzimtes troņmantniekam, pat ja viņam ir vecāka māsa, daudziem liekas arhaiska. Tomēr Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons atzinis, ka šīs sarunas varētu ieilgt.

«Šī tēma apspriesta jau iepriekš, un visi, kuriem ir teikšana politikā, uzskata, ka sistēma ir maināma, un sarunas notiek. Taču tām būs nepieciešams zināms laiks. Mūsu karaliene nav tikai Apvienotās Karalistes, bet vēl 15 valstu formālā vadītāja,» sarunā ar Sky News sacījis D. Kamerons, piebilstot, ka attiecīgas izmaiņas likumdošanā jāsaskaņo un jāpieņem arī šīm 15 valstīm, kas ietilpst Nāciju sadraudzībā. Laikraksts Daily Mail norāda, ka šis process var ievilkties pat vairāku gadu garumā, turklāt politiķi privātās sarunās atzinuši, ka «diskusijas var atvērt Pandoras lādi». Šķiet, ka lielākās bažas pastāv attiecībā uz Austrāliju, kur vietējie republikāņi varētu izmantot situāciju, lai vispār atteiktos no monarhijas un Lielbritānijas karalienes kā oficiālās valsts vadītājas. Līdzīgas bažas, gan mazākā mērā, pastāv arī attiecībā uz Kanādu.

AP atgādina, ka diskusijas par 1701. gadā pieņemtā troņa mantošanas likuma (tas arī paredz, ka monarhs nedrīkst precēties ar katoļu ticības pārstāvi) uzvirmo ik pa laikam. 2009. gadā toreizējā premjera Gordona Brauna valdība pat bija sagatavojusi grozījumu likumprojektu, taču tā arī nepaspēja to iesniegt parlamentam, jo beidzās premjera pilnvaru termiņš. Britu karaļnams jeb Bakingemas pils, kā parasti, atteikusies no jebkādu komentāru sniegšanas, norādot, ka «jautājums ir valdības ziņā».

Lielbritānijas vicepremjers, liberāldemokrātu partijas līderis Niks Klegs, kurš kabinetā atbild arī par konstitucionālo reformu, sestdien, žurnālistiem paziņojot par uzsāktajām sarunām, nav slēpis, ka jautājums aktualizēts saistībā ar gaidāmajām kāzām karaliskajā ģimenē. Viņš norādījis, ka reformas mērķis ir nodrošināt, lai pirmās tiesības uz troni būtu prinča Viljama un K. Midltones pirmdzimtajam – neatkarīgi no tā, vai tas būs dēls vai meita. N. Klegs pašlaik spēkā esošo kārtību nodēvējis par vecmodīgu.

Britu valdības vienlīdzības ministre Linna Fezerstouna, kura arī pārstāv liberāldemokrātus, uzsvērusi, ka pašlaik ir īstais laiks ķerties pie grozījumiem, turklāt tie jāveic pietiekami ātri – kamēr vēl Viljamam un K. Midltonei nav ģimenes pieauguma. «Ja runa jau būs par konkrētu bērnu un viņa tiesībām, lieta kļūs sarežģītāka, personīgāka un delikātāka,» viņa norādījusi. AP atgādina, ka līdzīga situācija savulaik izveidojās Zviedrijā. Pāris gadus pēc troņmantnieka, prinča Karla Filipa (pašlaik 31) piedzimšanas parlaments veica reformas, kas ar atpakaļejošu datumu par troņmantnieci pasludināja viņa vecāko māsu princesi Viktoriju (pašlaik 33).

Grozījumi troņa mantošanas kārtībā, saskaņā ar kuriem troni manto monarha vecākais bērns neatkarīgi no dzimuma, pieņemti arī Dānijā un Norvēģijā. Savukārt Spānijā joprojām ir spēkā vecā sistēma. Ja tā tiktu grozīta, pirms kroņprinča Felipes (43) rindā uz troni būtu viņa divas vecākās māsas, norāda AP. Jāpiebilst, ka prinča Felipes un princeses Letīcijas ģimenē pašlaik aug tikai meita – princese Leonora. Izredzes kādreiz kāpt tronī meitenei ir tikai tad, ja viņai nepiedzims brālītis – protams, ja līdz tam brīdim nebūs veikti grozījumi arī Spānijas likumos.

Avots: Māris Krūmiņš / NRA.LV